Matiass Knolls
rožu sabrukums

tu aizgāji prom un nekavējoties
rozes kuras tu atstāji nolēma
nomirt

ne jau ūdens tām trūka
vai siltuma vai gaismas
bet vienīgi

tavu acu glāstu –
nebija jēgas vairs tām
dzīvot

tas tāpēc ka tās ir tikai rozes
nespējīgas cerēt ka kādreiz
tu pārnāksi

23.10.8. pievakarē


No krājuma „5 9 7 – mīlas apmātības vārsmas“
© Matthias Knoll