Matiass Knolls
uz vienu nakti vien
tu mācēji izgaist
tik gaisīgi viegli
tik neapturami nemanāmi
kā tava smarža
kuru tu aizmirsi
starp maniem palagiem
tu parāvi līdzi sev
visu
manu acu un roku
manas ožas un garšas
manas dzirdes un sirds
saturu
tu iedvesi dzīvību
manī atnākot
un aizgāji
6.9.7. no rīta
|